Februāra pēdējā nedēļa Latvijā nesīs krasas un pamanāmas izmaiņas ikdienas ritmā. Pēc piedzīvotā ledainā kailasala un rekordzemu temperatūru viļņa, kas vietām valstī noslīdēja pat zem -30 grādu atzīmes, visos reģionos iestāsies straujš un pārliecinošs atkusnis.
Šis ir brīdis, ko daudzi iedzīvotāji jau steidz dēvēt par simboliskām „ziemas beigām”, tomēr meteorologi aicina saglabāt modrību, jo gaidāmie plusi nāks komplektā ar dažādiem dabas un infrastruktūras izaicinājumiem.
Kādus laikapstākļu pavērsienus sola februāra izskaņa?
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozē, ka februāra noslēgumā laikapstākļi kļūs neparasti dinamiski, siltajām gaisa masām strauji nomainot janvāra un februāra sauso salu.
Šīs siltās un mitrās gaisa masas, kas pie mums ieplūst no Atlantijas okeāna, pārvērtīs esošās sniega kupenas slapjā sniegā un lietū, radot pamatīgu slodzi pilsētu drenāžas sistēmām.
Sociālajos tīklos cilvēku viedokļi par gaidāmo siltumu krasi dalās — kamēr vieni ar atvieglojumu sveic pirmos pavasara vēstnešus, citi ar pamatotām bažām raugās uz neizbēgamo „šļuru”, kas tuvākajās dienās pārklās ielas, ietves un pagalmus.
Daudzi jau sāk gatavoties pavasara sezonai, taču pieredzējuši dabas vērotāji atgādina, ka šis „viltus starts” var būt mānīgs, ja tam nepienācīgi sagatavojas.
Kāpēc gaidāmā nedēļas nogale tiek dēvēta par karuseli?
Tuvākās dienas būs raksturīgas ar strauju temperatūras kāpumu, kur sniegs un kailsals mīsies ar lietu un brāzmainu vēju.
Piektdienas naktī valsts austrumos vēl būs jūtama ziemas elpa ar temperatūru līdz pat -14 grādiem, taču jau sestdien no dienas vidus rietumu un centrālajos rajonos mākoņi atnesīs pirmo nopietno slapjo sniegu.
Svētdien, 22. februārī, Latviju sasniegs plaša nokrišņu zona, kā rezultātā naktī gaidāmais sniegs dienas laikā visā valstī pāries lietū.
Gaisa temperatūrai pakāpjoties līdz +3 vai pat +5 grādiem, milzīgais sniega daudzums sāks strauji blīvēties un kust.
Tieši šīs svārstības ap nulles atzīmi ir visbīstamākās ceļu segumam, jo pa naktīm izveidojies apledojums dienā pārvēršas neparedzamā un slidenā ūdens un sniega kārtā.
Ko par pavasara tuvošanos saka dabas zīmes?
Zināmais dabas vērotājs Vilis Bukšs norāda, ka februāra mainīgums — no ledus lietus līdz biezām miglām — liecina par pavasara tuvošanos, ko apliecina pirmās sniegpulkstenītes un kļavu sulu tecēšana.
Bukšs prognozē, ka marts kopumā būs sausāks un saulaināks nekā ierasts, mēneša pirmajā pusē temperatūrai svārstoties ap +7 grādiem, bet ap 12. martu vietām sasniedzot pat +13 grādu atzīmi.
Tiesa, ziema savas pozīcijas tik viegli neatdos un marta vidū vēlreiz mēģinās „atspēlēties” ar īslaicīgu salu līdz -10 grādiem, pirms mēneša beigās iestāsies īsts pavasaris ar gājputnu atgriešanos un pirmajām zilajām vizbulītēm.
Šīs prognozes skaidri norāda, ka nekāds „tūlītējs pavasaris” mūs negaida – ziema atkāpsies lēni un negribīgi, atstājot aiz sevis slapjdraņķi un dubļus, kamēr daba tikai pamazām sāks pielāgoties plusiem.
Kādi riski mājokļiem rodas strauja atkušņa laikā?
Līdz ar siltā laika iestāšanos īpaša uzmanība jāpievērš jumtu stāvoklim un notekcauruļu caurlaidībai, lai izvairītos no bojājumiem un pagrabu applūšanas.
Atkušņa laikā tā saucamās sniega cepures un lāstekas kļūst par nopietnu apdraudējumu gan gājējiem, gan pie ēkām novietotajiem transportlīdzekļiem, jo sniegs kļūst smags un nestabils.
Privātmāju saimniekiem ieteicams laicīgi pārbaudīt ne tikai jumtus, bet arī pagrabu stāvokli, jo sasalusī zeme nespēj uzreiz uzsūkt lielo ūdens daudzumu, kas rodas no kūstošajām kupenām.
Tāpēc ūdens bieži meklē ceļu caur ēku pamatiem vai zemākām vietām pagalmā, radot lieku mitrumu un lokālus applūšanas riskus, kurus iespējams novērst, laicīgi attīrot notekgrāvjus.
Kāpēc atkusni dēvē par „asfalta grauzēju”?
Straujas temperatūras svārstības iznīcina ceļu segumu, radot bīstamas bedres, kas autovadītājiem var sagādāt nepatīkamus un dārgus pārsteigumus.
Fizikālie procesi, kad dienā ūdens iesūcas mikroplaisās, bet naktī sasalstot tās burtiski pārrauj, darbojas kā nepielūdzams spēks.
Autovadītājiem šajā periodā jābūt dubultā uzmanīgiem, jo iebraukšana ūdens pilnā bedrē var beigties ne tikai ar sabojātām riepām, bet arī ar bīstamām situācijām uz ceļa.
Drošas braukšanas eksperti uzsver, ka galvenais ir saglabāt distanci un neizpildīt straujus manevrus, mēģinot tās apbraukt. Ja no bedres nav iespējams izvairīties, ātrums jāsamazina laicīgi, taču tieši pirms paša trieciena bremzes pedālis ir jāatlaiž, kas atslogo automašīnas priekšpusi un mazina triecienu uz stūres mehānismu.
Vai šogad gaidāmi lieli pavasara pali?
Meteorologi sniedz mierinošu ziņu: lai gan dienās temperatūra pakāpsies virs nulles, naktīs joprojām pieturēsies sals, kas darbosies kā dabiska „bremze” straujai sniega kušanai.
Tas nozīmē, ka ūdens no laukiem un mežiem upēs ieplūdīs pakāpeniski, nevis triecientempā, ļaujot mums izvairīties no katastrofāliem pavasara plūdiem.
Tas dod pamatotu cerību, ka pavasara ūdeņi neradīs postījumus pilsētu infrastruktūrai un lauksaimnieku sējumiem, ļaujot dabai mosties mierīgi.
Tomēr nevajadzētu pāragri atslābt – marts un aprīļa sākums joprojām mēdz pārsteigt ar tā dēvētajiem „cīruļputeņiem”. Tikai aprīļa otrajā pusē mēs varam cerēt uz pirmo patieso siltumu, kad termometra stabiņš pirmo reizi gadā beidzot varētu sasniegt kāroto +20 grādu atzīmi.
Šāda pakāpeniska pāreja ir labvēlīga visiem, jo mazina pēkšņu dabas stihiju risku un ļauj ikvienam izbaudīt gaidāmo atkusni bez liekām raizēm.
